Rūpnīcas vēsture

Iļģuciema rūpnīcas - Latvijā vissenākās alus darītavas "Iļģuciems" - vēsture sākas 1863. gadā, tai laikā, kad bija vērojams alus ražošanas straujš uzplaukums.

Visiem pazīstamo alus ražošanas apvienību "Aldaris" uzcēla divus gadus vēlāk - 1865. gadā, bet 1870. gadā, blakus Iļģuciema alus darītavai, nodibināja alus darītavu "Tanheizers". Alus darītavu skaits valstī strauji pieauga un 1913. gadā tās visas apvienojās vienotā kopējā akcionāru biedrībā.

Savas darbības sākuma periodā Iļģuciema rūpnīca bija slavena ar pašgatavoto iesalu, ko ražoja, ne tikai kā pamatizejvielu visai savu dzērienu produkcijai, bet arī citām alus darītavām, kurās ražoja "Pilzenes" gaišo alu.

Iļģuciema rūpnīcā alu gatavoja pēc klasisikās tehnoloģijas: iesala diedzēšana, iesala kaltēšana divpakāpju kaltē, misas vārīšana, atdzesēšana uz sķīvjiem, pēc tam ar rasu dzesētājiem, alus raudzēšana un gala noraudzēšana tvertnēs un mucās. Alus atdzesēšanu veica speciālos pagrabos ar ledu.

Laika periodā no 1915. – 1916. gadam, lielākā daļa alus darītavu tika izdemolētas, un bija spiestas pārtraukt savu darbu. Šāds liktenis piemeklēja arī mūsu Iļģuciema rūpnīcu, kuras pagrabi bija daļēji sagrauti, vārīšanas ceha iekārtas demontētas. 1915. gadā abas alus darītavas slēdza un ražošanas iekārtas izveda uz Krieviju.

30. gados nacionalizēja abas rūpnīcas "Iļģuciems " un "Tanheizers, bet no 1938. – 1939. gadam notika to rekonstrukcija.

Jauns Iļģuciema rūpnīcas darbības uzplaukums sākās pēc Lielā Tēvijas kara, kad pieauga alus un bezalkoholisko dzērienu ražošanas apjomi, rūpnīcā palielinājās darba ražīgums, tika izveidotas un ieviestas ražošanā tādas slavenas firmas alus šķirnes kā "Iļģuciema tumšais" alus un "Dižalus". Tajā laikā iedzīvotāju atzinību izpelnījās arī piedāvātie jaunie bezalkoholiskie dzērieni, kas bija gatavoti no pašu ražotā iesala – "Veselības" dzēriens un "Iesala" dzēriens, sākās iesala ekstraktu ražošana.

Liela uzmanība tika veltīta dažādu jaunu zinātnes un tehnisko darbu izstrādāšanai. Rūpnīcas speciālisti vairākkārtigi piedalījās VDNH izstādēs Maskavā un, par saviem izgudrojumiem, ieguva atzinības diplomus.

Lielu popularitāti Krievijā, Moldāvijā, Ukrainā un Kazahijā Iļģuciema rūpnīca iegūst 60. gados, kad, sadarbībā ar LLA speciālistiem, izveido jaunu iesala kalti un pirmo vertikālo pneimatisko šahtveida iesalnīcu, kuras jauda bija 5 t iesala diennaktī.

Iļģuciema rūpnīcas ražošanas jaudas tad bija - 1.5 tūkst. t iesala gadā, 1.3 milj.dal. alus gadā, saražoja 400 tūkst.dal. bezalkoholisko dzērienu, bet iesala ekstraktu 750t/gadā.

70. gadu beigās Iļģuciema alus darītava iekļaujas ražošanas apvienībā "Aldaris".

90. gados Iļģuciema ražotni nodala no apvienības "Aldaris".

1998. gadā SIA "KOK&Co" privatizē un pārņem savā īpašumā alus darītavas "Iļģuciems" ražošanas telpas un atkal tiek uzsākta iesala ekstraktu un Latvijā populāro bezalkoholisko dzērienu ražošana – pie pircējiem atgriežas raudzētais dabīgais Iļģuciema kvass un dzēriens "Veselība".

 

Uz augšu